Latviešu valoda

Skaidrojums

zilonis

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kalām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.

2. dsk.; zool. Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.

(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī mušas) ziloni — stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).

Ziloņa āda sar. — saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku. [LLVV]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	zilonis	ziloņi
Ģenitīvs	ziloņa	ziloņu
Datīvs	zilonim	ziloņiem
Akuzatīvs	ziloni	ziloņus
Instrumentālis	ziloni	ziloņiem
Lokatīvs	zilonī	ziloņos
Vokatīvs	ziloni	ziloņi

Tulkojumi

angļu: elephant ^en
ungāru : elefánt ^hu