snuķis

Latviešu valoda

ziloņa snuķis

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
2. Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
3. Šņukurs.
4. Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
5. žarg. Deguns.

[LLVV, SLG]

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: snout ^en trunk ^en
• ungāru : ormány ^hu