Latviešu valoda

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

Darīt taisnu vai taisnāku.
Taisnot ceļu. Taisnot stieni.
(reliģ.) Darīt par taisnu cilvēku.
Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. (Vēstule romiešiem 8:30)

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	taisnoju	mēs	taisnojam
	tu	taisno	jūs	taisnojat
	viņš, viņa	taisno	viņi, viņas	taisno
Pagātne	es	taisnoju	mēs	taisnojām
	tu	taisnoji	jūs	taisnojāt
	viņš	taisnoja	viņi	taisnoja
Nākotne	es	taisnošu	mēs	taisnosim
	tu	taisnosi	jūs	taisnosiet
	viņš	taisnos	viņi	taisnos
Tagadnes lokāmais divdabis		taisnojošs
Pagātnes lokāmais divdabis		taisnojis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		taisnojiet
Vēlējuma izteiksme		taisnotu
Vajadzības izteiksme		jātaisno
Atstāstījuma izteiksme		taisnojot

Atvasinājumi

taisnot