tu
Latviešu valodaLabot
Latviešu valodaIzrunaLabot
- IPA: [tu]
SkaidrojumsLabot
tu 2. personas vienskaitļa
- Cilvēks, kuru uzrunā, pie kā vēršas.
- (gramatika) Otrā persona.
TulkojumiLabot
Čehu valodaLabot
Čehu valodaSkaidrojumsLabot
Franču valodaLabot
Franču valodaIzrunaLabot
- IPA: [ty]
SkaidrojumsLabot
Franču valodas vietniekvārds
- tu — cilvēks, kuru uzrunā
Vārda formasLabot
- t' — proklitiskā forma, pirms patskaņa vai h muet.
Itāļu valodaLabot
Itāļu valodaIzrunaLabot
- IPA: [t̪u]
SkaidrojumsLabot
Itāļu valodas vietniekvārds
Katalāņu valodaLabot
Katalāņu valodaIzrunaLabot
- IPA: [tu]
SkaidrojumsLabot
Katalāņu valodas vietniekvārds
Lietuviešu valodaLabot
Lietuviešu valodaIzrunaLabot
- IPA: [tʊ]
SkaidrojumsLabot
Lietuviešu valodas vietniekvārds
Poļu valodaLabot
Poļu valodaIzrunaLabot
- IPA: [t̪u]
SkaidrojumsLabot
Portugāļu valodaLabot
Portugāļu valodaIzrunaLabot
- IPA: [tu]
SkaidrojumsLabot
Portugāļu valodas vietniekvārds
Rumāņu valodaLabot
Rumāņu valodaIzrunaLabot
- IPA: [tu]
SkaidrojumsLabot
Rumāņu valodas vietniekvārds
Vācu valodaLabot
Vācu valodaIzrunaLabot
- IPA: [tuː]
SkaidrojumsLabot
Vācu valodas darbības vārds.
- dari (pavēles izteiksme vienskaitļa otrās personas vietniekvārdiem)