sukāt
Skaidrojums
labot šo sadaļuLatviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Ķemmēt. Līdzināt ar suku matus vai apmatojumu.
- Sukāt matus. Sukāt savu zirgu.
- Atdalīt no linu stiebriem galviņas, linu auduma gatavošanas procesā.
- Sukāt linus.
- Pērt kādu.
- Atkal māte sukā savu nerātno bērnu.
- Kāri ēst.
- Sukāt sagatavotās pusdienas.
- Ātri žigli iet.
- Sukājām kājām pa lielceļu.
- Sākt ko enerģiski darīt.
- Sukā vaļā!
Locījumi
labot šo sadaļuKonjugācija
Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
---|---|---|---|---|
Tagadne | es | sukāju | mēs | sukājam |
tu | sukā | jūs | sukājat | |
viņš, viņa | sukā | viņi, viņas | sukā | |
Pagātne | es | sukāju | mēs | sukājām |
tu | sukāji | jūs | sukājāt | |
viņš | sukāja | viņi | sukāja | |
Nākotne | es | sukāšu | mēs | sukāsim |
tu | sukāsi | jūs | sukāsiet | |
viņš | sukās | viņi | sukās | |
Tagadnes lokāmais divdabis | sukājošs | |||
Pagātnes lokāmais divdabis | sukājis | |||
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | sukājiet | |||
Vēlējuma izteiksme | sukātu | |||
Vajadzības izteiksme | jāsukā | |||
Atstāstījuma izteiksme | sukājot |
Vārda formas
labot šo sadaļuSkatīt arī
labot šo sadaļuTulkojumi
labot šo sadaļuTulkojumi