sist

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

1. Ar spēku strauji (virzot kādu priekšmetu pret ko) radīt triecienu.

   Sist ar āmuru. Sist pliķi.

2. Ar triecienu darīt sāpes; arī šādi mocīt; pērt.

   Sist sunim. Sist lopam ar pātagu. Sist zirgu.

3. Ar triecienu dragāt, lauzt.

   Sist lauskas druskās. Sist traukus.

4. Atkārtoti, strauji virzot kopā, lai ar troksni saskaras.

   Sist spārnus. Sist plaukstas.

5. Ar vēzienu, triecienu radīt skaņu; šādi atzīmēt, signalizēt.

   Sist bungas. Sist takti. Pulkstenis sit trīs. Pulkstenis sit nepareizi.

Locījumi

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	situ	mēs	sitam
	tu	sit	jūs	sitat
	viņš, viņa	sit	viņi, viņas	sit
Pagātne	es	situ	mēs	sitām
	tu	siti	jūs	sitāt
	viņš	sita	viņi	sita
Nākotne	es	sitīšu	mēs	sitīsim
	tu	sitīs	jūs	sitīsiet
	viņš	sitīs	viņi	sitīs
Tagadnes lokāmais divdabis		sitošs
Pagātnes lokāmais divdabis		sitis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		sitiet
Vēlējuma izteiksme		sistu
Vajadzības izteiksme		jāsit
Atstāstījuma izteiksme		sitot

Skatīt arī

• sitiens
• izsitējs

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: hit ^en
• franču : frapper ^fr, battre ^fr

• lietuviešu : duoti ^lt
• vācu : schlagen ^de, treffen ^de