saulgrieži

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā;

   Vasaras saulgrieži, ziemas saulgrieži

2. Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada daļu, arī Saules stāvokli.

   Ziemassvētki, Jāņi.

Etimoloģija

• Saliktenis no latviešu valodas vārdiem saule un griezt. Nominalizēts.

Locījumi

Locījums	Daudzskaitlis
Nominatīvs	saulgrieži
Ģenitīvs	saulgriežu
Datīvs	saulgriežiem
Akuzatīvs	saulgriežus
Instrumentālis	saulgriežiem
Lokatīvs	saulgriežos
Vokatīvs	saulgrieži

Skatīt arī

• saulstāvji
• ekvinokcija

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: solstice ^en
• čehu : slunovrat ^cs
• franču : solstice ^fr

• lietuviešu : saulėgrįža ^lt
• ungāru : napforduló ^hu
• vācu : Sonnenwende ^de