Latviešu valoda
labot šo sadaļu

Skaidrojums labot šo sadaļu

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

  1. Ar asu rīku šķelt daļās, nost no veselā; arī smalcināt.
    Griezt papīru, drēbi.
  2. Spiežoties miesā vai beržot, ievainot, radīt sāpes.
    Spaiņa stīpa nesot griež rokā. Kurpes siksna griež kājā. Aukla griež plecā.
  3. Nepatīkami, sāpīgi kairināt.
    Kliedzieni griež ausīs. Spožā gaisma griež acīs.
  4. Ar asu rīku gatavot, veidot.
    Griezt stabuli, svilpi.

Locījumi labot šo sadaļu


Tulkojumi labot šo sadaļu

Skaidrojums labot šo sadaļu

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

  1. Virzīt pa apli, ap savu asi; būt par cēloni, ka virzās ap savu asi.
    Ūdens griež dzirnu ratu. Puiši griež meitenes dejā.
  2. Mainīt stāvokli, virzienu.
    Griezt laivu pret straumi. Griezt otrādi.
  3. Stingri savijot, spiest ārā slapjumu.
    Griezt veļu.

Locījumi labot šo sadaļu


Tulkojumi labot šo sadaļu