Latviešu valoda

labot šo sadaļu

Latviešu valodas 3. konjugācijas darbības vārds

  1. Veidot (rakstu zīmes un to savienojumus). Rakstīt skaidri, salasāmi, ātri. Bērns neprot rakstīt.
  2. Atveidot rakstveidā. Rakstīt vārdus, teikumus.
  3. Sacerēt, sastādīt (kādu tekstu). Rakstīt vēstuli, romānu, atskaiti. Šis rakstnieks raksta īsos stāstus.
  4. Sacerēt un sūtīt vēstules. Viņš man vairs neraksta.
  5. Rotāt ar rakstiem. Rakstītas zeķes, kamanas.


Nolieguma forma: nerakstīt

  1. skricelēt
  2. skribelēt
Lokāmie divdabji Daļēji lokāmie divdabji Nelokāmie divdabji
rakstošs; rakstīdams; rakstot; rakstoties
rakstījis; rakstījies; - rakstam;
rakstāms - rakstām; rakstāmies
rakstīts - -
  1. Uz pieres nav rakstīts - uz cilvēku paskatoties vien, to tuvāk nepazīstot, nevar noteikt, kas vai kāds viņš ir.