lēkāt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

1. Vairākkārt lēkt; virzīties, pārvietoties lēcieniem.

   Lēkt uz vienas kājas. Zvirbuļi lēkā.

2. Nevienmērīgi, lēcieniem kustēties, pārvietoties; strauji kustēties augšup un lejup.

Konjugācija

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	lēkāju	mēs	lēkājam
	tu	lēkā	jūs	lēkājat
	viņš, viņa	lēkā	viņi, viņas	lēkā
Pagātne	es	lēkāju	mēs	lēkājām
	tu	lēkāji	jūs	lēkājāt
	viņš	lēkāja	viņi	lēkāja
Nākotne	es	lēkāšu	mēs	lēkāsim
	tu	lēkāsi	jūs	lēkāsiet
	viņš	lēkās	viņi	lēkās
Tagadnes lokāmais divdabis		lēkājošs
Pagātnes lokāmais divdabis		lēkājis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		lēkājiet
Vēlējuma izteiksme		lēkātu
Vajadzības izteiksme		jālēkā
Atstāstījuma izteiksme		lēkājot

Etimoloģija

• Frekventatīvs no darbības vārda lēkt.