izbraukt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

1. braucot izkļūt, izvirzīties no kaut kurienes.
2. Braucot kaut kur doties.

   Izbraukt komandējumā

3. Braucot izvirzīties cauri kaut kam.

   Izbraukt caur birzi.

4. Uzsākt braucienu.
5. Vairākkārt braucot, padarīt nelietojamu.

   Izbraukāts ceļš

6. Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri kaut kam.

   Dzintars izbrauca roku cauri plānajiem maitiem. Upīts VII, 370

Etimoloģija

Priedēklis iz- + braukt.