braukt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

1. Pārvietoties braukšus, ar satiksmes līdzekli. Braukt ar autobusu.
2. Par transportlīdzekli - virzīties, pārvietoties. Trolejbuss brauc uz depo.
3. Vadīt transportlīdzekli. Viņš neprot braukt ar auto.
4. Pārvietoties šļūcot, slīdot (uz kā); šļūkt, slīdēt, slidināties. Braukt ar ragaviņām.
5. Vilkt (pa virsmu). Braukt. ar pirkstu pa galdu.

Locīšana

Tagadne	Pagātne	Nākotne
Es braucu;	Es braucu;	Es braukšu;
Tu brauc;	Tu brauci;	Tu brauksi;
Viņš, viņa brauc;	Viņš, viņa brauca;	Viņš, viņa brauks;
Mēs braucam;	Mēs braucām;	Mēs brauksim;
Jūs braucat;	Jūs braucāt;	Jūs brauksiet;
Viņi, viņas brauc;	Viņi, viņas brauca;	Viņi, viņas brauks;

Izteicieni

1. Braukt ar muti - pļāpāt tukšu, lielīties.
2. Braukt auzās - rīkoties nesaprātīgi, pieņemt nepareizu lēmumu.

Vārda formas

Sinonīmi

1. vadīt (auto);
2. doties;

Atvasinājumi

   

aizbraukt darbības vārds apbraukt darbības vārds atbraukt darbības vārds braukalēt darbības vārds brauciens lietvārds iebraukt darbības vārds izbraukt darbības vārds

izbrauciens lietvārds nobraukt darbības vārds pabraukt darbības vārds pārbraukt darbības vārds piebraukt darbības vārds sabraukt darbības vārds uzbraukt darbības vārds

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: ride ^en

• čehu : jet ^cs