ievainot

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

1. Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
2. (pārn.) Dziļi aizskart, sāpināt.

Locīšana

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	ievainoju	mēs	ievainojam
	tu	ievaino	jūs	ievainojat
	viņš, viņa	ievaino	viņi, viņas	ievaino
Pagātne	es	ievainoju	mēs	ievainojām
	tu	ievainoji	jūs	ievainojāt
	viņš	ievainoja	viņi	ievainoja
Nākotne	es	ievainošu	mēs	ievainosim
	tu	ievainosi	jūs	ievainosiet
	viņš	ievainos	viņi	ievainos
Tagadnes lokāmais divdabis		ievainojošs
Pagātnes lokāmais divdabis		ievainojis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		ievainojiet
Vēlējuma izteiksme		ievainotu
Vajadzības izteiksme		jāievaino
Atstāstījuma izteiksme		ievainojot

Nolieguma forma: neievainot

Vārda formas

Atvasinājumi

   

ievainojums lietvārds ievainojošs īpašības vārds

ievainotais lietvārds ievainojamība lietvārds

Izteicieni

1. Vārds ievaino ātrāk nekā ārstē.

Tulkojumi

1. Nozīme

• angļu: injure ^en

• krievu: ранить ^ru