Latviešu valoda

ceļš

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
1. Dzīvot turīgi. Dzīvot priecīgi. Dzīvot omulīgi. Dzīvot godīgi.
2. Dzīvot līdzi (savam) laikam. — Dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
3. Dzīvot plaši. — Dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
4. Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem. — Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
1. Priedes Jānis dzīvoja turpat, otrajā stāvā, mazā bēniņu istabā. Sakse 7, 74.
Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
1. Un dzīvos, ziedēs un ar savām saknēm dziļi ieies dzīvē tikai tāda māksla, kas savu aicinājumu redz kalpošanā lielajai vēstures veidotājai - tautai. Cīņa 62, 16, 4.
Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
1. Kaimiņi dzīvo saticīgi. Dzīvot pie saimnieka par kalpu.

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	dzīvoju	mēs	dzīvojam
	tu	dzīvo	jūs	dzīvojat
	viņš, viņa	dzīvo	viņi, viņas	dzīvo
Pagātne	es	dzīvoju	mēs	dzīvojām
	tu	dzīvoji	jūs	dzīvojāt
	viņš	dzīvoja	viņi	dzīvoja
Nākotne	es	dzīvošu	mēs	dzīvosim
	tu	dzīvosi	jūs	dzīvosiet
	viņš	dzīvos	viņi	dzīvos
Tagadnes lokāmais divdabis		dzīvojošs
Pagātnes lokāmais divdabis		dzīvojis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		dzīvojiet
Vēlējuma izteiksme		dzīvotu
Vajadzības izteiksme		jādzīvo
Atstāstījuma izteiksme		dzīvojot