Latviešu valoda
labot šo sadaļu

ceļš labot šo sadaļu

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

  1. Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
  2. Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
    1. Dzīvot turīgi. Dzīvot priecīgi. Dzīvot omulīgi. Dzīvot godīgi.
    2. Dzīvot līdzi (savam) laikam. — Dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
    3. Dzīvot plaši. — Dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
    4. Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem. — Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
  3. Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
    1. Priedes Jānis dzīvoja turpat, otrajā stāvā, mazā bēniņu istabā. Sakse 7, 74.
  4. Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
    1. Un dzīvos, ziedēs un ar savām saknēm dziļi ieies dzīvē tikai tāda māksla, kas savu aicinājumu redz kalpošanā lielajai vēstures veidotājai - tautai. Cīņa 62, 16, 4.
  5. Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
    1. Kaimiņi dzīvo saticīgi. Dzīvot pie saimnieka par kalpu.

Locījumi labot šo sadaļu

Etimoloģija labot šo sadaļu

Salīdzināt ar lietuviešu valodas gyventi, krievu жить.

Radniecīgi vārdi labot šo sadaļu

Tulkojumi labot šo sadaļu