žēlot
Skaidrojums
labot šo sadaļuLatviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Izjust, paust žēlumu pret kādu. Just līdzi.
- Žēlot dzīvniekus. Māte žēlo savu bērnu.
- Saudzēt. Taupīt.
- Zirgu žēlojot, viņš brauca lēnām. Žēlot savu ādu.
- Nožēlot savu rīcību.
- Pagājušo nav ko žēlot.
Locījumi
labot šo sadaļuKonjugācija
Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
---|---|---|---|---|
Tagadne | es | žēloju | mēs | žēlojam |
tu | žēlo | jūs | žēlojat | |
viņš, viņa | žēlo | viņi, viņas | žēlo | |
Pagātne | es | žēloju | mēs | žēlojām |
tu | žēloji | jūs | žēlojāt | |
viņš | žēloja | viņi | žēloja | |
Nākotne | es | žēlošu | mēs | žēlosim |
tu | žēlosi | jūs | žēlosiet | |
viņš | žēlos | viņi | žēlos | |
Tagadnes lokāmais divdabis | žēlojošs | |||
Pagātnes lokāmais divdabis | žēlojis | |||
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | žēlojiet | |||
Vēlējuma izteiksme | žēlotu | |||
Vajadzības izteiksme | jāžēlo | |||
Atstāstījuma izteiksme | žēlojot |