zars

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. (bioloģija) Augstāko augu sastāvdaļa — veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
2. Priekšmeta, darbarīka elements — tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.

   Dakšas zari.

3. Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu).
4. Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
5. (inf.) Tīklu topoloģijā — ceļš, kas savieno divus blakus mezglus un nesatur nevienu starpmezglu.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	zars	zari
Ģenitīvs	zara	zaru
Datīvs	zaram	zariem
Akuzatīvs	zaru	zarus
Instrumentālis	zaru	zariem
Lokatīvs	zarā	zaros
Vokatīvs	zars	zari

Randiecīgi vārdi

• zaroties
• zarains

Tulkojumi

Auga daļa

• angļu: branch ^en twig ^en
• franču : branche ^fr
• latgaļu : zors ^ltg

• lietuviešu : šaka ^lt
• ungāru : ág ^hu
• vācu : Ast ^de, Zweig ^de