Latviešu valoda

labot šo sadaļu

viss

  1. Raksturo (ko) kā vienotu, nepārtrauktu veselumu vai apkopojumu; norāda uz lielu intensitāti, lielu izpausmes spēku.
    Visā augumā, visā garumā. Viss ciems. Visa māja. Visa cilvēce. Par to runā visa pilsēta. Tā ir vis viņa manta. Visu rītu, dienu, nakti, vasaru, mūžu.
  2. (tikai viensk.) Norāda abstrahētu nedalāmu kopuma nojēgumu.
    Viss ir pateikts. Viss pāriet. Viss tur spīd un laistās. Viss, kas varēja notikt. Visam savs laiks.
  3. Apzīmē priekšmetu vai personu kopumu; pilnā sastāvā, bez izņēmuma.
    Visi par vienu un viens par visiem. Visi bez izņēmuma.