Latviešu valoda

labot šo sadaļu
  1. mit., rel. Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1).
ģen.: upura, arī upuru, adj. nozīmē. Tāds, kur vai ar ko veic upurēšanas darbības; tāds, ko upurē (1).

2. Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.

Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.

Cilvēku tirdzniecības upuris — persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs. 3. Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ; tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.

Galda spēlēs — ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).

Upura trauks — ziedojumu trauks (baznīcā); upurtrauks.

Frazeoloģismi

labot šo sadaļu
  • Prasīt (arī maksāt) upuri — būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
  • Nest upuri — pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
  • Krist par upuri — (a) Iet bojā, nonākt (kā) varā. (b) Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).

Avoti: LLVV, JtV