spieķis
Skaidrojums
labot šo sadaļuLatviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds
- Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
- Šāds stienis ar atvāžamu sēdekli.
- Nūja.
- žarg. Vieninieks.
2. Baltais spieķis — neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
3. Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
Likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos — jaukt, traucēt, kavēt. Ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos — traucēt, kavēt. Spieķa kauls — apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē. Spieķa artērija — artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai. [LLVV]
Locījumi
labot šo sadaļuTulkojumi
labot šo sadaļu1. Nozīme
2. Nozīme
3. Nozīme