Latviešu valoda

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
ģen.: slokšņu, adj. nozīmē. Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
Slokšņu māls — nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos.
Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.

[LLVV, EV]

sloksne