Latviešu valoda

labot šo sadaļu
  • IPA: ['skai̯tlis]
  • skàitlis nestieptā intonācija

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

  1. Jēdziens, kas izsaka kādu daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu.
    Skaitlis četri. Trīsciparu skaitlis. Sešzīmju skaitlis.
    Naturālie skaitļi. Negatīvie skaitļi.
  2. Cipars vai ciparu kopa; arī kārtas numurs (kam).
    Uzrakstīti skaitļi. Iespiesti skaitļi.
    Dokumentā nav salasāms gada skaitlis. Kāds ir šī žurnāla kārtas skaitlis katalogā?
  3. Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.

Radnieciskie vārdi

labot šo sadaļu