puika

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 4. deklinācijas lietvārds

1. zēns

   Skolas puika — skolnieks.

   Kuģa puika — kuģapuika; junga.

   Ielas puika — pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.

   Izsūtāmais puika neakt. — izsūtāmais (2).

   Ganu puika novec. — ganuzēns.

   Puika būdams — zēna, pusaudža gados.

   // sar. Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.

   // savienojumā ar apzīmētāju; sar. Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.

   Piena puika sar.; niev. — pienapuika.

[LLVV]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	puika	puikas
Ģenitīvs	puikas	puiku
Datīvs	puikam	puikām
Akuzatīvs	puiku	puikas
Instrumentālis	puiku	puikām
Lokatīvs	puikā	puikās
Vokatīvs	puika	puikas

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: boy ^en

• somu: poika ^fi
• ungāru : fiú ^hu