Latviešu valoda

Etimoloģija

Pamatā indoeiropiešu penke 'pieci', no kā baltu pirmvalodā penk-, no kā latviešu valodā piek- (kas vēl saglabājies līdz mūsdienām kārtas skaitļa vārdā piektais).

Sākotnēji nelokāms vārds, kas lokot ieguvis galotni -i.

Par vārda cilmi izteikti dažādi uzskati. Pēc senākā uzskata, indoeiropiešu penke apzīmējis piecus pirkstus vai savilktu dūri. Vairāki valodnieki šķir indoeiropiešu formā divus elementus pen un ke. Otro elementu uzskata par saikli 'un' (latīniski que), bet domstarpības izraisa pirmā elementa nozīme. 19.gs. beigās izteikts uzskats, ka indoeiropiešu pen- varēja būt 'viens' un ka apzīmējuma pamatā ir savienojums ketuores pen ke 'četri un viens', kas vēlāk saīsināts. Šo uzskatu grūti pierādīt, jo nav neviena fakta, kas apliecinātu indoeiropiešu pen- nozīmi 'viens'. Mūsdienu valodnieki pievienojas uzskatam, ka pen- saistāms ar sakni (s)pen- 'vilkt', 'stiept', no kā latviešu valodā vārds pīt - skaitlis apzīmē izstieptos piecus pirkstus. (Karulis, 1992)

Skaitļa vārds

Latviešu valodas pamata skaitļa vārds

Par vienu vairāk nekā četri; 5
Uz vienas rokas pirkstiem var skaitīt līdz pieci

Sakāmvārdi parunas

Kaut ko vai kādu pazīt kā piecus pirkstus - ļoti labi pārzināt

Tulkojumi