pūķis

Latviešu valoda

pūķis (bērnu rotaļlieta)

Lietvārds

pūķis vīr. (1. deklinācija)

1. (mitoloģija) Pārdabiska būtne latviešu folklorā:
   1. mājas gars (pērkams, zogams vai citādi iegūstams), kas sargā sava saimnieka mantas, jo īpaši bagātības.
   2. Daudzgalvaina, parasti čūskai vai citam rāpulim līdzīga būtne.
2. (mitoloģija) Pārdabiska būtne dažādās pasaules mitoloģijās un mūsdienu literatūrā.
   1. Parasti spārnots, uguni spļaujošs rāpulis (ar vai bez kājām) Rietumeiropas tradīcijās; attēlots negatīvi un saistīts ar Velnu un citiem tumsas spēkiem.
   2. Āzijā: liela, čūskai līdzīga būtne ar zaķa acīm, stirnas ragiem un tīģera nagiem; parasti labdabīga un saistīta ar lietu / ūdeni.
3. Bērnu rotaļlieta: aerodinamiska uzparikte, kas vējaina laikā turas gaisa aiz savām aerodinamiskajām īpašībām.

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. pūķis

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	pūķis	pūķi
Ģenitīvs	pūķa	pūķu
Datīvs	pūķim	pūķiem
Akuzatīvs	pūķi	pūķus
Instrumentālis	pūķi	pūķiem
Lokatīvs	pūķī	pūķos
Vokatīvs	pūķi	pūķi

Tulkojumi

mitoģiska, čūskai līdzīga būtne

• angļu: dragon ^en, drake ^en, wyvern ^en
• čehu : drak ^cs
• franču : dragon ^fr

• somu: lohikäärme ^fi
• ungāru : sárkány ^hu
• vācu : Drache ^de
• zviedru: drake ^sv, lindorm ^sv

rotaļlieta

• angļu: kite ^en
• čehu : drak ^cs
• ungāru : papírsárkány ^hu, sárkány ^hu