Latviešu valoda
labot šo sadaļu

Skaidrojums labot šo sadaļu

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

  1. Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Katrs muļķis (prot, spēj u. tml.) sar. — kurš katrs, ikviens (prot, spēj u. tml.).
Nav muļķis sar. — saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
adj. nozīmē; reti.
Dzīvnieks, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) sar. — (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
Apaļš muļķis sar. — ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
(Pa)ķert uz muļķa sar. — izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Muļķa desa žarg. — muļķis; ģeķis.

muļķe -es, dsk. ģen. -ķu, s. [LLVV]

Sinonīmi labot šo sadaļu

Tulkojumi labot šo sadaļu