maģija

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. Rituālu un izdarību pielietošana, lai pārdabiskā ceļā ietekmētu cilvēkus, dzīvniekus un dabas spēkus; burvestība.

   Baltā maģija, uguns maģija.

   Nodarboties ar maģiju.

2. Burvju māksla; skatuves maģija. [MLVV]
3. Neparasta pievilcība, burvība; vilinājums.

Etimoloģija

• Grieķu valodas μαγεία (mageia), maģija, burvestība, caur latīņu valodas magia.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	maģija	maģijas
Ģenitīvs	maģijas	maģiju
Datīvs	maģijai	maģijām
Akuzatīvs	maģiju	maģijas
Instrumentālis	maģiju	maģijām
Lokatīvs	maģijā	maģijās
Vokatīvs	maģija	maģijas

Skatīt arī

• burvestība
• burt
• burvis
• ragana
• zintnieks, zintniece

Radniecīgi vārdi

• maģisks
• mags

Tulkojumi

Rituālu pielietošana

• angļu: magic ^en, magick ^en
• franču : magie ^fr

• ungāru : varázslat ^hu, mágia ^hu
• vācu : Magie ^de, Zauberei ^de, f; Zauber ^de m