Latviešu valoda

labot šo sadaļu
 
Mēness
  • IPA: [ˈme:nesː]

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

  1. (parasti ar lielo burtu: Mēness) Zemes vienīgais dabīgais pavadonis.
  2. (astronomija) Jebkuras planētas dabīgais pavadonis.
  • mēness ir otrās deklinācijas izņēmuma vārds: galotne ir -s, nevis -is, un vienskaitļa ģenitīvs ir vienāds ar vienskaitļa nominatīvu. Līdzīgi lokāmi arī: akmens, zibens, ūdens, rudens.