mēle

Latviešu valoda

mēle

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. (anatomija) Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
2. Valoda, runa; valodas spēja.
3. ((sarunvalodā) ) Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
4. Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
5. Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	mēle	mēles
Ģenitīvs	mēles	mēļu
Datīvs	mēlei	mēlēm
Akuzatīvs	mēli	mēles
Instrumentālis	mēli	mēlēm
Lokatīvs	mēlē	mēlēs
Vokatīvs	mēle	mēles

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: tongue ^en
• čehu : jazyk ^cs vīr.
• ungāru : nyelv ^hu