Latviešu valoda

labot šo sadaļu

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds


  1. Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem — pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
    Likteņa dāvana — saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
    Liktenis uzsmaida — saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
    Aklais liktenis — saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
    Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) — pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
  2. Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
  3. Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
  4. Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
  5. Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē; stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
    Izaicināt likteni — darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
    Izaicinājums liktenim — ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību.
    Likteņa ironija — saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
    Būt (kāda) liktenim — būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
    Likteņa pabērni — apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
    Likteņa pirksts sar. — (a) Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē. (b) Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
    Pamest savam liktenim — ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
    Likteņa stunda — brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
    Likteņa stunda sit — saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).