latvijietis

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. (sarunvaloda) Latvijas valstspiederīgais.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	latvijietis	latvijieši
Ģenitīvs	latvijieša	latvijiešu
Datīvs	latvijietim	latvijiešiem
Akuzatīvs	latvijieti	latvijiešus
Instrumentālis	latvijieti	latvijiešiem
Lokatīvs	latvijietī	latvijiešos
Vokatīvs	latvijieti	latvijieši

Lietojuma piemēri un citāti

1. „Mums vēl nau vispār lietojama vārda šiem līdziemītniekiem, kuri, kaut gan nau latvieši, bet ir Latvijas pilsoņi - latvijieši.” (Raiņa 1930. gada poēmas „Septiņi malēnieši” priekšvārds)
2. „LVEK 2014. gada 10. septembra sēdē (protokola Nr. 36 4. §) vienprātīgi noraidīja atsevišķa Latvijas nācijas pārstāvja nosaukšanai ieteiktos apzīmējumus „latvijietis” un „latvzemnieks”, atbalstot pašreiz lietotos vārdkopnosaukumus Latvijas nācija un Latvijas nācijas pārstāvis.”
3. „Diemžēl trīsdesmito gadu vidū vārds “latvijietis” guva nievīgi ironisku pieskaņu un pazuda no aprites. Tā sauca to latvieti, kurš ielaidās ar nacionālām minoritātēm. Vai arī nelatvieti, kuram ļoti gribējās, lai šo tur par īstenu latvieti.” (Vladimira Sokolova 2011. gada 11. janvāra raksts „Cienījamā Ēlertes kundze, vārds „latvijietis” latviešu valodā ir!”)
4. „mēs visi vēlamies dzīvot vienotā sabiedrībā un valstī, kuru krievvalodīgie latvijieši, gluži tāpat kā latvieši uzskata par savu Dzimteni.” (Nils Ušakovs)

Tulkojumi

• krievu: латвиец ^ru