kauja

Latviešu valoda

Lietvārds

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. mil. Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.

   Gaisa kauja — lidaparātu bruņota sadursme.

   Jūras kauja — bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.

   Kaujas lauks — rajons, teritorija, kur risinās kauja.

2. ģen. kaujas, adj. nozīmē. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi; tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.

   Kaujas darbība — karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.

   Kaujas družīnas vēst. — bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu.

   Kaujas iekārta — karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.

   Kaujas ierocis — kaujā izmantojams ierocis.

   Kaujas lādiņš — sprāgstvielas, kas ir iepildītas šāviņā.

   Indīgā kaujas viela — indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.

   Radioaktīvās kaujas vielas — radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.

   Kaujas zobs — šautenes aizslēga elements.

   Kaujas rati vēst. — lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi.

3. pārn. Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
4. Idejiska, ideoloģiska sadursme; cīņa (5).

   Kaujas (arī uguns) kristības — (a) Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1). (b) Pirmais nopietnais pārbaudījums; ugunskristības (2).

[LLVV, VjV]

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: battle ^en
• ungāru : csata ^hu, harc ^hu