Latviešu valoda

labot šo sadaļu

kas

  1. Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, par kuru izteikts jautājums.
    Kas nāk? Kas runā? Kam pieder grāmata? Kā dēls tu esi? Kas tautas dziesmu valodā ir tikums?
    1. (savien. ar par) Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
      ..Viņš pieliecies vaicāja radiem: «Kas tā par ērmīgu sievieti..» Elksne 8, 96.
    2. (akuz. ko) Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.

kas

  1. Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
    Vai tev kas nepatīk?
    1. Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
      Vai tās bij magones vai kādi citi ziedi, Ir nesvarīgi tagad, svarīgi, lūk, kas: Zieds paliek zieds - tam savā laikā jāzied Un savā laikā sēklās jāpārtop.. Elksne 7, 19.
    2. Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»: norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
      Lai nāk kas nākdams!

kas

  1. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
    Ai padomju saule, kas tāls bij, ir tuvu, Ar tevi es mājas un pasauli guvu. Sudrabkalns 1, 168.
  2. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
  3. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo vai objekta attieksmi starp tiem.

Latviešu valodas partikula

  1. Norāda uz lielu daudzumu.
    Pa lodziņu, kurš bij aizaudzis kuplām dadžu lapām, kaķītis nolaidās pagrabā. Kas tur bij piena un krējuma! К Skalbe 1, 84.
  • Protoindoeiropiešu valodas *kʷos .

Vārdi no tās pašas saknes: