kad
Skaidrojums
labot šo sadaļuLatviešu valodas apstākļa vārds.
- (jaut.) Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
«Kad būs rudens?» Ar tādu jautājumu Annele moka māti..
- Norāda uz darbības, norises laika pieļāvumu (savienojumā ar divdabi ar -dams.).
- Lai brauc kad braukdams!
- Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- Saule meta uz zemi pēdējos starus, kad sādžā atskanēja trauksme. Grants 6, 89.
- Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- ((sarunvalodā) ) Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
- Vecais Dalda nesacīja nekā. Ko par citu postu runāt, kad pašam tāds pats bij gaidāms. Blaumanis III, 16.