janičāri

Latviešu valoda

Etimoloģija

Turku val. yeniçeri, jauns karaspēks.

Lietvārds

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. priviliģēts kājnieku karaspēks Osmaņu impērijā 14.–19. gs.; sākumā tos komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk — no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem; arī jeničeri.

Locījumi

Locījums	Daudzskaitlis
Nominatīvs	janičāri
Ģenitīvs	janičāru
Datīvs	janičāriem
Akuzatīvs	janičārus
Instrumentālis	janičāriem
Lokatīvs	janičāros
Vokatīvs	janičāri

Pamazināmā forma: janičāriņi

Tulkojumi

• ungāru : janicsár ^hu (vsk.)

Piezīmes, īpatnības, ārējie avoti

• Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 641 lpp.