galva

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. (anatomija) Ķermeņa augšējā (cilvēkam) vai priekšējā (dzīvniekam) daļa, kurā atrodas smadzenes.
2. Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.

   Cilvēks ar galvu — Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.

3. Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).

   Valsts galva. Cilts galva. Dzimtas galva.

4. Apaļas formas priekšmets.

   Siera galva. Cukura galva.

   .. mazo galvu cukura un divas mārciņas rozinu [rozīņu] lielais Andrs atveda no Mieža .. Upīts 4, 216.

5. Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	galva	galvas
Ģenitīvs	galvas	galvu
Datīvs	galvai	galvām
Akuzatīvs	galvu	galvas
Instrumentālis	galvu	galvām
Lokatīvs	galvā	galvās
Vokatīvs	galva	galvas

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: head ^en
• basku : buru ^eu
• čehu : hlava ^cs
• igauņu : pea ^et

• lietuviešu : galva ^lt
• poļu: głowa ^pl
• somu: pää ^fi
• spāņu : cabeza ^es
• ungāru : fej ^hu