elfs

Latviešu valoda

Etimoloģija un dialektiskie varianti

No angļu valodas elf, kas no senangļu ælf.

Lietvārds

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. Mitoloģiska, pārdabiska cilvēkam līdzīga būtne.
2. (Skandināvu mitoloģija) mirdzošs, pār dabu un auglību valdošs gars, kas apdzīvo pasauli vārdā Álfheim.
3. (Fantastika) Jebkurš no maģiskas, parasti mežu sargājošas un bieži nemirstīgas, humanoīdas rases.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	elfs	elfi
Ģenitīvs	elfa	elfu
Datīvs	elfam	elfiem
Akuzatīvs	elfu	elfus
Instrumentālis	elfu	elfiem
Lokatīvs	elfā	elfos
Vokatīvs	elfs	elfi

Pamazināmā forma: elfiņš

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: elf ^en
• ungāru : elf ^hu, tünde ^hu