atmiekšķēt
Skaidrojums
labot šo sadaļuLatviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds
atmiekšķēt -ēju, -ē , -ē, pag. -ēju, 2. konjugācijas darbības vārds! (piedēklis -ē-, tagadnē un pagātnē zilbju skaits sakrīt)
// Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) — parasti par lietu. // pārn. Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- trans. Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- parasti 3. pers.; intrans. Atmiekšķēties (1).
[LLVV]