apsēstība
Skaidrojums
labot šo sadaļuLatviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds
- Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- rel. Ļauno garu iemājošana cilvēkā, viņu daļēji vai pilnīgi pakļaujot un darbojoties caur viņu.
[LLVV, TK80]
Sinonīmi
labot šo sadaļuEtimoloģija
labot šo sadaļuAtvasināts no darbības vārda apsēst ar izskaņu -ība. Radniecīgi vārdi latviešu valodā: apsēsts, sēst, sēdēt.
- <-- Protoindoeiropiešu valodas *sed- (sēdēt).