altāris

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	altāris	altāri
Ģenitīvs	altāra	altāru
Datīvs	altārim	altāriem
Akuzatīvs	altāri	altārus
Instrumentālis	altāri	altāriem
Lokatīvs	altārī	altāros
Vokatīvs	altāri	altāri

1. vēst. Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); ziedoklis.

2. Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.

3. žarg. Tiesneša galds.

Iet pie altāra — laulāties (parasti baznīcā).

Vest pie altāra — apprecēt. [LLVV]

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: altar ^en
• ungāru : oltár ^hu