Latviešu valoda
labot šo sadaļu

Etimoloģija labot šo sadaļu

Pamatā indoeiropiešu duo(u) (vīriešu dzimtē); duai, duei (sieviešu un nekatrā dzimtē). Latviešu valodas divi ir senākā sieviešu divskaitļa forma, kuras vietā tagad ir divas. Mūsdienu vīriešu dzimtes divi ir aizstājis senāko duvi. (Karulis, 1992)

Skaitļa vārds labot šo sadaļu

Latviešu valodas pamata skaitļa vārds

  1. Vairāk par vienu, mazāk par trīs - 2
    Cilvēkam ir divas acis, divas ausis, divas rokas, divas kājas
    Divi reiz divi ir četri

Lietvārds labot šo sadaļu

divi vīr. (1. deklinācija)

  1. Pāris
  2. Kur divi, tur trešais lieks
  3. Divi sēdēja parkā uz soliņa un bučojās

Sakāmvārdi, teicieni, parunas labot šo sadaļu

Kur divi, tur 'trešais lieks
Divi lāči vienā migā nesadzīvo
Vienā virtuvē nevar būt divi pavāri
Uz viena kuģa nevar būt divi kapteiņi

Piezīmes labot šo sadaļu

Kā rāda daudzie līdzīgie sakāmvārdi, vēsturiski valodā un līdz ar to arī domāšanā ir izveidojies pretstats starp vienu un vairākiem. Vairāku vai daudzu būtiskā iezīme ir, ka tie nevar būt viens un otrādi. Šo domāšanas iezīmi mūsdienās plaši izmanto reklāmas valoda, vienā frāzē savienojot škietami nesavienojamus jēdzienus, lai ar it kā neloģiskiem apgalvojumiem piesaistītu patērētāju uzmanību. Piemēram, kosmētikas līdzekļi, kuros kaut kā ir apvienoti divi vienā, šķīstošā 'kafija', kas kaut kā apvieno trīs vienā.

Tulkojumi labot šo sadaļu