ķieģelis

Latviešu valoda

Skaidrojums

ķieģelis

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Taisnstūra formas celtniecības materiāls; parasti no māla.

   Apdedzināti ķieģeļi — būvmateriāls, kas parādījās apmēram 3000 gadus p. m. ē. Senajā Ēģiptē.

   Ķieģeļu ceplis — ķieģeļceplis; ķieģeļnīca.

   1. pārn. Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.

      Maizes ķieģelītis

2. (sarunvalodā) Bieza grāmata.
3. (sarunvalodā) Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
4. žarg. Četrinieks (atzīme skolā).

[LLVV, MkV, SLG]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	ķieģelis	ķieģeļi
Ģenitīvs	ķieģeļa	ķieģeļu
Datīvs	ķieģelim	ķieģeļiem
Akuzatīvs	ķieģeli	ķieģeļus
Instrumentālis	ķieģeli	ķieģeļiem
Lokatīvs	ķieģelī	ķieģeļos
Vokatīvs	ķieģeli	ķieģeļi

Tulkojumi

Celtniecības materiāls

• angļu: brick ^en
• franču : brique ^fr f
• čehu : cihla ^cs
• krievu: кирпич ^ru m

• lietuviešu : plyta ^lt
• poļu: cegła ^pl f
• ungāru : tégla ^hu
• vācu : Backstein ^de, Ziegel ^de m
• zviedru: tegel ^sv c, tegelsten ^sv