Latviešu valoda
labot šo sadaļu

Meitene ķemmē matus.

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

Sukāt. Līdzināt ar ķemmi matus vai apmatojumu.
Ķemmēt matus. Ķemmēt savu kaķi.
Sīki rūpīgi pārmeklēt.
Ķemmēt mežu. Ķemmēt veikalus.

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	ķemmēju	mēs	ķemmējam
	tu	ķemmē	jūs	ķemmējat
	viņš, viņa	ķemmē	viņi, viņas	ķemmē
Pagātne	es	ķemmēju	mēs	ķemmējām
	tu	ķemmēji	jūs	ķemmējāt
	viņš	ķemmēja	viņi	ķemmēja
Nākotne	es	ķemmēšu	mēs	ķemmēsim
	tu	ķemmēsi	jūs	ķemmēsiet
	viņš	ķemmēs	viņi	ķemmēs
Tagadnes lokāmais divdabis		ķemmējošs
Pagātnes lokāmais divdabis		ķemmējis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		ķemmējiet
Vēlējuma izteiksme		ķemmētu
Vajadzības izteiksme		jāķemmē
Atstāstījuma izteiksme		ķemmējot

Atvasinājumi

Tulkojumi

ķemmēt