Latviešu valoda

labot šo sadaļu
  • IPA: [ɟints]
  • ģìnts nestieptā intonācija

Latviešu valodas siev. 6. deklinācijas lietvārds

  1. Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
    Ģints sabiedrība, iekārta. Ģints apmetne.
    Viņš bija cēlies no vecas Vidzemes saimnieku ģints.
  2. (bioloģija) Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
    Zemeņu ģints.
    Zaķu dzimtā ir divas ģintis – trušu ģints un zaķu ģints.