ēst
Skaidrojums
labot šo sadaļu- Uzņemt barību; lietot uzturā.
- Ēst pusdienas. Ēst ar karoti. Ēst maizi, gaļu.
- Ķīmiski iedarbojoties, ārdīt, pārveidot.
- ((sarunvalodā) ) Rūsa ēd dzelzi. Skābe ēd metālu.
- Dzelt, kost (par kukaiņiem).
- ((sarunvalodā) ) Dunduri zirgus ēd vai nost.
- Darīt kādam pāri, sagādāt ciešanas sāpes.
- (pārnestā nozīmē) Ēst (kādu) pavisam nost.
Locīšana
labot šo sadaļuLatviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds
Tagadne | Pagātne | Nākotne |
---|---|---|
Es ēdu; (ar plato [ē]) | Es ēdu; (ar šauro [ē]) | Es ēdīšu; |
Tu ēd; (ar šauro [ē]) | Tu ēdi; | Tu ēdīsi; |
Viņš, viņa ēd; (ar plato [ē]) | Viņš, viņa ēda; | Viņš, viņa ēdīs; |
Mēs ēdam; | Mēs ēdām; | Mēs ēdīsim; |
Jūs ēdat; | Jūs ēdāt; | Jūs ēdīsiet; |
Viņi, viņas ēd; | Viņi, viņas ēda; | Viņi, viņas ēdīs; |
Nolieguma forma: neēst
Vārda formas
labot šo sadaļuSinonīmi
labot šo sadaļuAntonīmi
labot šo sadaļuAtvasinājumi
labot šo sadaļuIzteicieni
labot šo sadaļu- Vajag kā ēst (sar.) - ļoti vajag.