Latviešu valoda

labot šo sadaļu
  1. Uzņemt barību; lietot uzturā.
    Ēst pusdienas. Ēst ar karoti. Ēst maizi, gaļu.
  2. Ķīmiski iedarbojoties, ārdīt, pārveidot.
    ((sarunvalodā) ) Rūsa ēd dzelzi. Skābe ēd metālu.
  3. Dzelt, kost (par kukaiņiem).
    ((sarunvalodā) ) Dunduri zirgus ēd vai nost.
  4. Darīt kādam pāri, sagādāt ciešanas sāpes.
    (pārnestā nozīmē) Ēst (kādu) pavisam nost.

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

Tagadne Pagātne Nākotne
Es ēdu; (ar plato [ē]) Es ēdu; (ar šauro [ē]) Es ēdīšu;
Tu ēd; (ar šauro [ē]) Tu ēdi; Tu ēdīsi;
Viņš, viņa ēd; (ar plato [ē]) Viņš, viņa ēda; Viņš, viņa ēdīs;
Mēs ēdam; Mēs ēdām; Mēs ēdīsim;
Jūs ēdat; Jūs ēdāt; Jūs ēdīsiet;
Viņi, viņas ēd; Viņi, viņas ēda; Viņi, viņas ēdīs;

Nolieguma forma: neēst

Vārda formas

labot šo sadaļu
  1. est (sarunvalodā)
  2. grauzt (sarunvalodā)
  1. dzert
  2. vemt

Atvasinājumi

labot šo sadaļu
  1. ēdiens
  2. ēdelīgs
  1. Vajag kā ēst (sar.) - ļoti vajag.