ābele
Izruna
labot šo sadaļu- IPA: ['aːbele]
- ààbele nestieptā intonācija
Skaidrojums
labot šo sadaļuLatviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds
- Augļu koks ar kuplu lapotni, baltsārtiem ziediem, sulīgiem apaļiem vai ieapaļiem augļiem - āboliem.
- Stādīt, kopt ābeles.
- Ābele ziedos. Ābelei augļu pilni zari.
- Galva balta kā ābele.
Locījumi
labot šo sadaļuPamazināmā forma: ābelīte
Lietojuma piemērs/-i, citāti
labot šo sadaļuTai ciemiņa sētmalē,
Daiļ' ābele, skaist' āboli;
Tur būs vērte iekšā iet,
Tur būs daiļas mātes meitas.
(Latviešu tautasdziesma)
Dendrologi ābeles raksturo kā vidēji lielus, 18 – 20 metrus augstus kokus ar ieapaļu vainagu vai lielus krūmus, kam mēdz būt arī ērkšķi. Ziedēšanas laikā koki tinas baltos, rožainos vai karmīnsarkanos ziedlapu mākoņos, bet rudeņos zari līkst no ābolu smaguma.
Etimoloģija un dialektiskie varianti
labot šo sadaļu- Protoindoeiropiešu valodas h₂ebl-o
Sakāmvārdi, parunas
labot šo sadaļuParunas
labot šo sadaļu Parunas
|
Ticējumi
labot šo sadaļu
|
Atvasinājumi
labot šo sadaļuTulkojumi
labot šo sadaļuTulkojumi