Latviešu valoda
labot šo sadaļu

 
Ābele ar āboliem zaros

Izruna labot šo sadaļu

  • IPA: ['aːbele]
  • ààbele nestieptā intonācija

Skaidrojums labot šo sadaļu

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

  1. Augļu koks ar kuplu lapotni, baltsārtiem ziediem, sulīgiem apaļiem vai ieapaļiem augļiem - āboliem.
    Stādīt, kopt ābeles.
    Ābele ziedos. Ābelei augļu pilni zari.
    Galva balta kā ābele.

Locījumi labot šo sadaļu

Pamazināmā forma: ābelīte

Lietojuma piemērs/-i, citāti labot šo sadaļu

Tai ciemiņa sētmalē,
Daiļ' ābele, skaist' āboli;
Tur būs vērte iekšā iet,
Tur būs daiļas mātes meitas.
(Latviešu tautasdziesma)


Dendrologi ābeles raksturo kā vidēji lielus, 18 – 20 metrus augstus kokus ar ieapaļu vainagu vai lielus krūmus, kam mēdz būt arī ērkšķi. Ziedēšanas laikā koki tinas baltos, rožainos vai karmīnsarkanos ziedlapu mākoņos, bet rudeņos zari līkst no ābolu smaguma.


Etimoloģija un dialektiskie varianti labot šo sadaļu

Sakāmvārdi, parunas labot šo sadaļu

Parunas labot šo sadaļu

Ticējumi labot šo sadaļu

Atvasinājumi labot šo sadaļu

Tulkojumi labot šo sadaļu


Vikipēdijā ir raksts: