slēdzene

Latviešu valoda

piekaramā slēdzene

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
2. Atslēga (1).
3. zool. Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
4. pareti. Slēdzis (2).
5. inf. Kods, datu struktūra vai programma, ko izmanto, lai sinhronizētu procesus un regulētu piekļuvi datiem.
6. inf. Operācija, kas atļauj izmantot noteiktu resursu tikai vienam procesam.

Piekaramā (arī priekškaramā) slēdzene (arī atslēga) — slēdzene (atslēga), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā. Piekarināmā slēdzene (arī atslēga) — piekaramā slēdzene (atslēga). [LLVV]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	slēdzene	slēdzenes
Ģenitīvs	slēdzenes	slēdzeņu
Datīvs	slēdzenei	slēdzenēm
Akuzatīvs	slēdzeni	slēdzenes
Instrumentālis	slēdzeni	slēdzenēm
Lokatīvs	slēdzenē	slēdzenēs
Vokatīvs	slēdzene	slēdzenes

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: lock ^en

• ungāru : lakat ^hu, zár ^hu