skuba

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. Liels ātrums, ar kuru tiek veikta darbība.

   Ar skubu jākuļ labību.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	skuba	skubas
Ģenitīvs	skubas	skubu
Datīvs	skubai	skubām
Akuzatīvs	skubu	skubas
Instrumentālis	skubu	skubām
Lokatīvs	skubā	skubās
Vokatīvs	skuba	skubas

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: hurry ^en
• lietuviešu : skuba ^lt
• ungāru : igyekezet ^hu, sietség ^hu