skrāpēt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

1. Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kaut kas atdalās no tās.
2. Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci ādas virskārtā;
3. Būt tādam, kas, skarot rada brūci.

Locījumi

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	skrāpēju	mēs	skrāpējam
	tu	skrāpē	jūs	skrāpējat
	viņš, viņa	skrāpē	viņi, viņas	skrāpē
Pagātne	es	skrāpēju	mēs	skrāpējām
	tu	skrāpēji	jūs	skrāpējāt
	viņš	skrāpēja	viņi	skrāpēja
Nākotne	es	skrāpēšu	mēs	skrāpēsim
	tu	skrāpēsi	jūs	skrāpēsiet
	viņš	skrāpēs	viņi	skrāpēs
Tagadnes lokāmais divdabis		skrāpējošs
Pagātnes lokāmais divdabis		skrāpējis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		skrāpējiet
Vēlējuma izteiksme		skrāpētu
Vajadzības izteiksme		jāskrāpē
Atstāstījuma izteiksme		skrāpējot

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: scrape ^en
• franču : gratter ^fr

• vācu : kratzen ^de, schaben ^de