prieks

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta.

   Patiess, neviltots prieks.

2. Tas, kas izraisa šādu emocionālu stāvokli.

   Ziemas prieki. Baudīt atvaļinājuma, makšķerēšanas priekus.

[MLVV]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	prieks	prieki
Ģenitīvs	prieka	prieku
Datīvs	priekam	priekiem
Akuzatīvs	prieku	priekus
Instrumentālis	prieku	priekiem
Lokatīvs	priekā	priekos
Vokatīvs	prieks	prieki

Pamazināmā forma: prieciņš

Frazeoloģismi

Acu prieks — tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs.

Apčurāties aiz prieka sar., iron. — būt ļoti priecīgam.

Ka prieks — saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.

Lēts prieks sar. — tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.

Priekā! — izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.

Prieka meita — prostitūta.

Prieka nams — priekanams; prostitūcijas uzņēmums.

(Pārāk) dārgs prieks sar. — tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).

Peldēt priekā — justies ļoti priecīgam.

Prieka vēsts — (a) Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26). (b) Latvijai netradicionāla kristiešu draudze.

Vaļas prieks — vaļasprieks.

Avoti: LLVV, SLG

Skatīt arī

• priecīgs
• priecāties

Tulkojumi

Abas nozīmes

• angļu: joy ^en
• franču : joie ^fr f

• ungāru : öröm ^hu
• vācu : Freude ^de f